3.3.1. PIEEJAMIE RESURSI

Spānijā saskaņā ar Vides atbildības likumu operatoriem ir juridiska prasība veikt riska novērtējumu, lai noteiktu darbības riska scenārijus, novērtētu šos scenārijus, pamatojoties uz iestāšanās varbūtību un kaitējuma videi indeksu, un pēc tam izvēlēties scenāriju, kas atbilst 95 % riska.

Ekoloģiskās pārejas un demogrāfisko problēmu ministrija (Spānija) ir izstrādājusi trīs rīkus (ARM-IDM-MORA), kas palīdz uzņēmējiem sagatavot vides risku novērtējumus un aprēķināt obligātā finansiālā nodrošinājuma summu.

Modelo de Oferta de Responsabilidad Ambiental (MORA), 2014 aprēķina iespējamās videi nodarītā kaitējuma novēršanas izmaksas. MORA modelis ir turpmākais neobligātais instruments potenciālo videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas izmaksu aprēķināšanai. Tam nepieciešama informācija par vietu, kur varētu rasties kaitējums, kaitējuma izraisītāju (piemēram, degviela, ugunsgrēks), skarto dabas resursu apjomu (piemēram, sugu skaits, augsnes vai ūdens daudzums) un kaitējuma atgriezeniskumu. MORA modelī ir iekļauti Spānijas vides dati, tajā ir izvēlēta labākā sanācijas metode (ko var koriģēt) un ietvertas sanācijas metožu vienības likmes izmaksas. Ņemti vērā šādi receptori: ūdens (gruntsūdeņi, upes, jūra), augsne, sugas un biotopi. Tās lielākais potenciāls ir kā ex-ante metodoloģija, lai gan to var izmantot, lai palīdzētu veikt novērtējumus ex-post.

Instruments Vides risku novērtēšana (ARM) palīdz operatoriem sagatavot vides risku novērtējumus

I rīks Vides kaitējuma indekss (IDM) ļauj operatoram novērtēt vides kaitējuma smagumu katram vides riska novērtējumā identificētajam riska scenārijam. Tas ļauj salīdzināt dažādus scenārijus un izvēlēties atsauces scenāriju, kas kalpos par pamatu obligātās finanšu garantijas summas aprēķināšanai.

Paziņots, ka daudzas nozares ir izstrādājušas savas nozares elektronisko vides riska analīzi, kas savienota ar MORA lietojumprogrammu, automātiski iegūstot aplēstās atjaunošanas izmaksas riska scenārijiem, kas ir ļoti noderīgi riska pārvaldības vajadzībām.

Papildu informācija spāņu valodā ir sniegta šajā saitē: Modelo de Oferta de Responsabilidad Ambiental (MORA), 2014. 

Ir rīku versija angļu valodā ir pieejama šajā tīmekļa vietnē

https://servicio.mapama.gob.es/mora/login.action?request_locale=en.

Ainstrukcijas angļu valodā par instrumentiem ir pieejamas šajā saitē Ainstrukcijas likuma īstenošanai. Pieejama arī Brošūra 

Īrija ir arī izstrādājusi (Vadlīnijas par vides saistību novērtēšanu un izmaksu aprēķināšanu’, lai aprēķinātu izmaksas potenciālajām saistībām, kas rodas negadījumu rezultātā (t.i., neparedzētām saistībām).  Tās ir pieejamas šajā saitē http://www.epa.ie/pubs/advice/licensee/fp/. Pirmais solis ir standarta riska novērtējums (pamatojoties uz Starptautiskās standartu organizācijas standartiem), lai identificētu, analizētu un novērtētu ticamos riskus ārstēšanai. Vadlīnijās ir sniegts neizsmeļošs saraksts ar riskiem, kas parasti rodas šādās pozīcijās: degvielas uzglabāšana; beramkravu uzglabāšana un apstrāde (ķīmiskās vielas, šķīdinātāji, piens u. c.); ražošana; atkritumu apsaimniekošana; gaisa piesārņojuma samazināšana; notekūdeņu attīrīšana; drenāža; atkritumu poligons; ugunsgrēks; laikapstākļi; satiksme; un mantojums. Riski ir sakārtoti prioritārā secībā, pamatojoties uz to iespējamības un seku vērtējuma reizinājumu. Pēc tam tiek ierosināti riska mazināšanas pasākumi, piešķirti riska īpašnieki un noteikti īstenošanas termiņi.

Atrais solis ir ticamā sliktākā scenārija identificēšana, kvantitatīva noteikšana un izmaksu aprēķināšana. Tas ir potenciālais notikums, kas rada maksimālo atbildību vides jomā (t. i., augstāko iepriekš minēto seku novērtējumu). Iespējamais sliktākais scenārijs ir detalizēti aprakstīts šādos aspektos:

• zaudēto materiālu veidi
• zaudēto materiālu daudzums
• iesaistītie ceļi
• iejaukšanās raksturs un apjoms
• nepieciešamie kontroles un sanācijas pasākumi

Nīderlandiešu modelis ir izstrādāts kā instruments, kas paredzēts kompetentajām iestādēm, kuras atbild par atļauju izsniegšanu Seveso uzņēmumiem un IED I pielikuma 4. kategorijas uzņēmumiem (ķīmiskā rūpniecība) Nīderlandē, lai palīdzētu noteikt finansiālā nodrošinājuma summu, kas nepieciešama, lai segtu videi nodarītā kaitējuma seku novēršanas izmaksas.   Nīderlandes modeļa tulkojums ir iekļauts II pielikumā. 

Metodes 4. nodaļas (kurā ietverta metode) tulkojums angļu valodā ir sniegts IMPEL ziņojuma 2017/22, atjaunināta 2018. gadā, II pielikumā, kas ir pieejams vietnē https://www.impel.eu/projects/financial-provision-what-works-when/

Pieejas pamatā ir pieņēmums, ka uzņēmumam ir atjaunināta un derīga atļauja un ka uzņēmums pilda savus vides aizsardzības pienākumus.  Modeļa pamatojums ir balstīts uz sekām, nevis riskiem, un uzņēmuma slēgšana (bankrots) kā negadījuma sekas tiek ņemta par sākumpunktu.  Tas ir tāpēc, ka šāda veida uzņēmuma slēgšana automātiski ietver sabiedrības izmaksas, kas var rasties pēc parastas uzņēmējdarbības izbeigšanas.

Paredzot, ka uzņēmums ievēro savu aktuālo atļauju, uzņēmuma slēgšanas (bankrota) gadījumā vides incidenta dēļ rodas vides izmaksas par krājumu un atkritumu iznīcināšanu un augsnes, virszemes un gruntsūdeņu piesārņojuma sanāciju. Ar vidi nesaistītas izmaksas (piemēram, ekonomiskie zaudējumi) nav iekļautas modelī.

Atļauju izsniedzēji var viegli aizpildīt modeli ar informāciju, kas uzņēmumiem jau ir jāsniedz, iesniedzot pieteikumu atļaujas saņemšanai. Pēc ierobežota soļu skaita veikšanas, piemērojot modeli, tiek iegūta finanšu garantijas summa, ar kuru var (lielā mērā) segt visas neatgūstamās vides izmaksas uzņēmuma slēgšanas gadījumā

Finanšu garantijas apmēru nosaka trīs komponenti:

1. Atkritumu izvešanas un pārstrādes izmaksas;
2. grunts un gruntsūdeņu sanācija; un
3. virszemes ūdeņu attīrīšana un sanācija.

Finanšu nodrošinājuma kopējo apjomu nosaka, saskaitot aprēķinātās trīs komponentu izmaksas. 

Minētā tīmekļa vietnē International Oil Spill Funds (Starptautiskais naftas noplūdes fonds (starptautiskais naftas piesārņojuma kompensācijas fonds) ir pieejams ievērojams informācijas apjoms par prasībām, kas saistītas ar starptautiskajiem naftas noplūdes likvidēšanas fondiem. Pētījumos ir pētīta korelācija ar tādiem faktoriem kā ogļūdeņraža veids un jo īpaši noplūdušais daudzums. Ir bijuši arī mēģinājumi izstrādāt formulas un modeļus, izmantojot šos faktorus un citus faktorus, piemēram, ģeogrāfisko atrašanās vietu, krasta līnijas veidu, vides un sociālekonomiskās iezīmes un attīrīšanas stratēģiju. Lai gan tie būtu jāuztver piesardzīgi, ņemot vērā datu kopu ierobežojumus un reālās dzīves sarežģītību, tie norāda uz iespējamām pieejām formulu vai standartvērtību izstrādē.