Pirmajā CAED ziņojumā ir ietverts priekšlikums par jaunu pieeju administratīvajai procedūrai attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma un tiešo kaitējuma draudu noteikšanu, kas sastāv no trim procesuāliem posmiem: pārbaudes process, clues noteikšana, pierādījumu noteikšana.
.
Tajā tika apkopoti 32 gadījumu pētījumi par “ELD gadījumiem” un “ar ELD nesaistītiem gadījumiem” dalībvalstīs, lai noteiktu kopīgās un atšķirīgās konstatēšanas un novērtēšanas pieejas no regulatīvā, praktiskā un tehnoloģiskā viedokļa. Tika prezentēti gadījumu pētījumi, kuros parādīts, kā tiek konstatēti, identificēti un novērtēti “norādes” un “pierādījumi” par kaitējumu videi un kaitējuma draudiem”.
.
Analizējot 32 gadījuma pētījumus, tika konstatēts, ka starp dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz to, kā tās novērtē videi nodarīto kaitējumu, kas galvenokārt ir atkarīgas no Biotopu direktīvas, Putnu direktīvas, Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas (jo īpaši monitoringa un novērtējuma daļā) un no tā, vai ir vai nav izstrādāti valsts tiesību akti par zemes aizsardzību.
.
Ziņojumā norādītās galvenās problēmas, kas saistītas ar Direktīvas par klimata pārmaiņām īstenošanu, ir saistītas ar "būtiskas nelabvēlīgas ietekmes" definēšanu un mērīšanu, kā arī ar atbilstošu kritēriju vai robežvērtību trūkumu/trūkumu, lai veiktu tūlītēju precīzu novērtējumu un efektīvu sanāciju.
.
Šis praktiskais ceļvedis ir projekta otrā gada produkts, kas atjaunināts un pilnveidots pašreizējā un galīgajā versijā projekta ceturtajā gadā. To izstrādāja projekta komanda, kas tika sapulcināta Eiropas Vides tiesību aktu ieviešanas un īstenošanas tīkla (IMPEL Network) ietvaros. Projekta komandu veidoja dažādi pieredzējuši praktizējoši speciālisti, kuri aptvēra attiecīgos noteikumus, piemēram, ELD un citus valstu tiesību aktus, strādāja dažādās tehniskajās jomās un kuriem ir atšķirīga profesionālā pieredze.
CAED projekta otrajā gadā projekta komanda apkopoja un analizēja esošos rādītājus un plūsmas diagrammas, kas iekļautas spēkā esošajās ES’s un valstu vadlīnijās saistībā ar ELD, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par pašreizējo vadlīniju, procedūru un palīglīdzekļu saturu kaitējuma videi novērtējuma noteikšanai (sk. Atsauces). Tika ierosināta jauna metodoloģiska pieeja, kuras pamatā ir DPSIR (Driver, Pressure, State, Impact and Response) modelis, kas pielāgots kaitējuma videi novērtēšanai. Tika izstrādāti tādi praktiski rīki kā lēmumu pieņemšanas shēmas, kontrolsaraksti un rādītāju tabulas, kas palīdz agrīnā posmā novērtēt iespējamos vides kaitējuma gadījumus. Paredzams, ka kvalitatīvo vai kvantitatīvo rādītāju, kā arī plūsmas diagrammu un kontrolsarakstu izmantošana lēmumu pieņemšanas procesa atbalstam un virzībai ir noderīga ELD un neELD gadījumu skrīningam un ELD ekspertu un neELD ekspertu lietotāju veiktai kaitējuma un nenovēršamu kaitējuma draudu pazīmju un pierādījumu identificēšanai un noteikšanai, aizstājot ekspertu vērtējumu (kas varētu iejaukties, kad vien nepieciešams).